Ielidoju Sofijā. Esmu viena tumsā, ir apmēram 23:00. Man nav ne jausmas, kā izskatās cilvēks, kas mani sagaidīs. Hmm, un problēma Nr.1 - manam telefonam nav tīkla pārklājuma. Ko darīt šādā situācijā? Nezinu, cik pareizi un droši tas ir, bet uzsāku sarunu ar bulgāru, kurš sēdēja man blakus lidmašīnā un aizdomīgi šķielēja. Beigu beigās izrādās diezgan draudzīgs tipiņš. Iedod man savu telefonu, lai varu piezvanīt un tā. Ok, viss tiek kontrolēts. Atrodu savu sagaidītāju, kurš patiesībā arī ir mans boss. Pēc lidojuma tāds liels nogurums, sāp galva, mazliet bēdīgi. Ceru ātrāk tikt uz savām jaunajām mājām. Jāatzīst, ka pirms braukšanas nebiju īsti izčekojusi, cik tālu no manas pilsētas atrodas galvaspilsēta, un samērā liels ir mans pārsteigums, kad viņš nosauc ciparu (300 + km), jo nu... Nekāda ātrā tikšana mājās tur diemžēl nesanāk, bet ok, nav jau izvēles. Sākam braukt. Jūtos nedaudz kā filmā, liekas nereāli, ka tiešām esmu Bulgārijā, ka tiešām izvēlējos šo ceļu. Nedaudz runājamies par dzīvi. Esam nobraukuši more or less 50 km, un šeku, reku - mašīna apstājas. Mans boss sāk atvainoties, saka, ka mašīna diemžēl saplīsusi un mums jāiet ar kājām uz tuvāko benzīntanku. Whaaaat? Nu labi, ko darīt, ja jāiet, tad jāiet. Atstājam mašīnu un dodamies. Paveicas, ka benzīntanks ir tikai 10 min gājiena attālumā. Ieejam benzīntankā. Es, kā jau saguris ceļotājs, pirmos ievēroju krēslus. Tur arī palieku, klausos, kā boss kaut ko runā bulgāriski ar benzīntaka darbinieku un domāju, kā var tā neveikties. Viņš pienāk pie manis un paziņo, ka mums pusstundu jāsēž benzīntankā un jāgaida evakuators. Vaiii, aiii.... Gaidām. Viņš jautā, vai es kaut ko negribu ieēst vai iedzert. Atbildu, ka nē. Nākamais jautājums: "Pat alu ne?" Esmu tik sagurusi, acis krīt ciet, atbildu ar galvas mājienu - ierasto, normālo galvas mājienu, kas normālajā pasaulē nozīmē 'nē'. Viņš tikai pasmejas un saka, ka Bulgārijā tas nozīmē 'jā' un nopērk man aliņu. Tā es iepazīstos ar pirmo Bulgārijas dīvainību - jā ir nē un nē ir jā (ja runājam par galvas mājieniem) . Pricipā mana pirmā nakts Bulgārijā - ar manu bosu benzīntanktā, dzerot alu un gaidot evakuatoru. How cool is that?
sunset
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru